: Verdana" href="http://vids.myspace.com/index.cfm?fuseaction=vids.indi vidual&videoid=100534694">Daumants
Smithy | MySpace Video ------------------------------------------------------------ ------------------------------ -------------Daumants Kalniņš rotu kalÄ“ja amatu apguvis paÅ¡mÄcÄ«bas ceÄ¼Ä pagÄjuÅ¡Ä gadsimta seÅ¡desmitajos un septiņdesmitajos gados. ProfesionÄlo izglÄ«tÄ«bu papildinÄjis apmeklÄ“jot MetÄla un dzintara mÄkslinieciskÄs apstrÄdes nodaļu Latvijas PoligrÄfistu Tautas universitÄtÄ“. PÄ“c divu gadu mÄcÄ«bu kursa beigÅ¡anas darbojies metÄlmÄkslinieka Arnolda Naikas vadÄ«tajÄ Tautas studijÄ â€žCilnisâ€. Daumanta Kalniņa darinÄtÄs rotas bijuÅ¡as skatÄmas RÄ«gas pilsÄ“tas, Latvijas un toreizÄ“jÄs Padomju SavienÄ«bas tautas mÄkslas izstÄdÄ“s. StrÄdÄjis par rotkali ražoÅ¡anas apvienÄ«bÄ â€žDaiļrade†un pÄ“c Tautas daiļamata meistara kvalifikÄcijas pieÅ¡Ä·irÅ¡anas 1979. gadÄ, arÄ« MÄkslinieku savienÄ«bas kombinÄtÄ â€žMÄkslaâ€. 1988. gadÄ Daumants Kalniņš uzsÄcis darbu CÄ“su VÄ“stures un mÄkslas muzejÄ. ------------------------------------------------------------ ----------------------------------1992. gada vasarÄ pieteicis eksperimentÄlo arheoloÄ£iju kÄ savas darbÄ«bas virzienu, nolasot referÄtu „Seno latgaļu etniskÄs kultÅ«ras iezÄ«mes rotkaļa skatÄ«jumĆĢedimina dienÄm veltÄ«tajÄ zinÄtniskajÄ konferencÄ“ ViļņÄ. TÄ gada rudenÄ« viņa eksperimentÄlÄs studijas darinÄtais seno latgaļu sievietes goda tÄ“rps un rotu komplekts izstÄdÄ“ â€MetÄls un rotas†BrÄ«vdabas muzejÄ ieguvis brÄļu Brastiņu balvu un piemiņas medaļu. TajÄ pat gadÄ D. Kalniņš noslÄ“dzis lÄ«gumu ar CÄ“su muzeju apvienÄ«bu par seno latgaļu rotu izpÄ“tei un darinÄÅ¡anai veltÄ«tas grÄmatas rakstÄ«Å¡anu. ------------------------------------------------------------ ------------------------------------MonogrÄfijai "Aiz Daugavas vara dÄrzs" (1995.g) seko sabiedrÄ«bai pieejamas eksperimentÄlas darbnÄ«cas „Seno rotu kalve†izveidoÅ¡ana (1996.g.) un starptautiskais arheologu un rotkaļu seminÄrs "MÄ«ts un metÄls" (1997.g.). SeminÄrs iezÄ«mÄ“jis seno baltu rotu kultÅ«ras mantojuma ienÄkÅ¡anu Eiropas kultÅ«ras apritÄ“, par ko liecina rotkaļa turpmÄkÄ ikgadÄ“jÄ dalÄ«ba Latvijas un Ärvalstu rÄ«kotajos seminÄros, izstÄdÄ“s un radoÅ¡ajÄs nometnÄ“s. ------------------------------------------------------------ ------------------------------------2007. gadÄ uzrakstÄ«ta grÄmata- „Seno rotu kalveâ€. TajÄ risinÄtÄs problÄ“mas skar mÅ«sdienu sabiedrÄ«bai aktuÄlu tÄ“mu- kultÅ«ras mantojuma saglabÄÅ¡anu un popularizÄ“Å¡anu. ------------------------------------------------------------ ------------------------------------PirmajÄ daÄ¼Ä lasÄmas apceres par D. Kalniņa identitÄtes meklÄ“jumiem, kaļot seno rotu atdarinÄjumus. ------------------------------------------------------------ ------------------------------------GrÄmatas otrajÄ daÄ¼Ä izklÄstÄ«tas autora atziņas seno latgaļu vÄ“stures, mitoloÄ£ijas un rotu semantikas jautÄjumos. ------------------------------------------------------------ ------------------------------------TreÅ¡ajÄ daļa atspoguļo Daumanta Kalniņa pieredzi, pielÄgojot darbnÄ«cas „Seno rotu kalve†darbu hipotÄ“tiskai seno latgaļu rotu kalÄ“ja darbnÄ«cai un sniedz praktiskus padomus tiem, kas paÅ¡i grib izmÄ“Ä£inÄt roku rotu kalÅ¡anÄ.-------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------ ---------------------- SENO ROTU KALVES ABC--------------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ----------------------------------------DARBI UN RĪKI------------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ----------------------------------SenÄ rotkaļa darbnÄ«ca--------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ --Rotas vajadzÄ“ja izgatavot. Protams, ka varÄ“ja greznoties arÄ« ar citur pirktÄm rotÄm. TomÄ“r, ņemot vÄ“rÄ feodÄlo attiecÄ«bu veidoÅ¡anÄs likumsakarÄ«bas, jÄpieņem, ka novadu centros atraduÅ¡Äs amatnieku darbnÄ«cas vietÄ“jÄ pieprasÄ«juma apmierinÄÅ¡anai. Protams, ka tur strÄdÄjuÅ¡i arÄ« rotkaļi.--------------------------------------------------- ---- Latvijas teritorijÄ lÄ«dz Å¡im nav atrasta neviena puslÄ«dz saglabÄjusies seno rotkaļu darbnÄ«ca. Nav atrasts arÄ« neviens vÄ“rÄ Å†emams darbarÄ«ku komplekts. Par tÄlÄ senatnÄ“ pielietotajiem rÄ«kiem un metodÄ“m, kÄ tie izmantoti, var uzzinÄt, pÄ“tot seno rotu kalÄ“ju produkciju, gatavÄs rotas, kuru atradumi CÄ“su pusÄ“ ir visai iespaidÄ«gi.------------------------------------------------ -------------------------------- Senie latgaļi nedzÄ«voja izolÄ“tÄ pasaulÄ“. AtraÅ¡anÄs tirdzniecÄ«bas ceļu tuvumÄ noteica, ka agrÄk vai vÄ“lÄk austrumu un rietumu zemju tehnoloÄ£iskie jaunumi kļuva zinÄmi arÄ« Å¡eit. AtbilstoÅ¡i vajadzÄ«bÄm un iespÄ“jÄm, tie tika apgÅ«ti un Ä«stenoti dzÄ«vÄ“. PastÄv uzskats, ka amatnieku rokas darbarÄ«ki un to pielietojums nav Ä«paÅ¡i mainÄ«jies kopÅ¡ senÄs Romas impÄ“rijas laikiem. Ja kÄds no darbam nepiecieÅ¡amajiem rÄ«kiem nav atrodams muzeju arheoloÄ£ijas kolekcijÄs, tad tas vÄ“l nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka tÄds vispÄr nav bijis. VÄ“l jo vairÄk Å¡o pieņēmumu apstiprina izpÄ“tes ceÄ¼Ä gÅ«ta atziņa, ka, ja darbarÄ«ks, kura it kÄ nav, savas pÄ“das tomÄ“r ir atstÄjis gatavÄs rotas virsmÄ, tad tomÄ“r tas varÄ“tu bÅ«t bijis. Pieturoties pie Å¡Ä«s atziņas saprast kÄ bijusi izveidota un iekÄrtota senÄ darbnÄ«ca ar rotkaļa darbu galvenajiem mezglu punktiem, varÄ“tu izrÄdÄ«ties visai reÄli. Zinot kÄdas rotas izgatavotas 9.- 12. gs., iespÄ“jams rekonstruÄ“t darbarÄ«kus, ar kuriem Å¡is darbs veikts attiecÄ«gajÄ laikmetÄ.-------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------------------MateriÄls-------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------------------------Neviens nav mÄ“Ä£inÄjis aprÄ“Ä·inÄt, cik tad Ä«sti kopÄ sver visas lÄ«dz Å¡im seno latgaļu kapulaukos atrastÄs rotas. KatrÄ ziņÄ, rÄdÄ«tÄjam vajadzÄ“tu bÅ«t iespaidÄ«gam. Zinot, ka Latvijas teritorijÄ un tai pieguļoÅ¡ajÄs zemÄ“s krÄsainais metÄls nav atrasts, jÄpieņem, ka visi metÄla krÄjumi tikuÅ¡i importÄ“ti. AgrajÄ dzelzs laikmetÄ vara atradņu un metalurÄ£ijas centri zinÄmi Romas impÄ“rijas provincÄ“s Karpatos, VÄcijas un Beļģijas teritorijÄ. Å ie centri apmierinÄja pieprasÄ«jumu pÄ“c vara sakausÄ“jumiem ne tikai metropolÄ“ un tÄs provincÄ“s, bet arÄ« perifÄ“rijÄ. ZinÄms, ka SkandinÄvijÄ, kamÄ“r tur vÄ“l nebija uzietas vietÄ“jÄs vara rÅ«das atradnes, tika izmantota Romas produkcija. SabrÅ«kot impÄ“rijai, metalurÄ£ijas centri turpinÄja darboties, un, kÄpjot pieprasÄ«jumam pÄ“c rotu gatavoÅ¡anai izmantojamÄ materiÄla, tie auguÅ¡i un attÄ«stÄ«juÅ¡ies. KatrÄ ziņÄ, seno latgaļu rotas vÄ“lajÄ dzelzs laikmetÄ kļuvuÅ¡as ne tikai krÄšņÄkas un daudzveidÄ«gÄkas, bet arÄ« pieaudzis to skaits. Arvien lielÄki krÄsainÄ metÄla krÄjumi bija vajadzÄ«gi rotkaļu un to pasÅ«tÄ«tÄju vÄ“lmju apmierinÄÅ¡anai. Ja Å¡is metÄls, kÄ to varam pÄrliecinÄties, tieÅ¡Äm bijis, tad var tikai apbrÄ«not tirdzniecÄ«bas sakaru uzplaukumu Baltijas jÅ«ras reÄ£ionÄ. Tas bija laiks, kad Baltijas jÅ«ra no jÅ«ras – Å¡Ä·Ä«rÄ“jas kļuva par jÅ«ru- vienotÄju. SkandinÄvu, kurÅ¡u un sÄremieÅ¡u kuÄ£i vagoja tÄlus jÅ«ras ceļus, pÄrvedot mÄjÄs gan ietirgoto, gan salaupÄ«to. Å ajos vedumos liels Ä«patsvars bija arÄ« krÄsainajam metÄlam.--------------------------------------------------- --------------------------------------------- TÄ nu ir iegÄjies, ka arheologi seno latgaļu un viņu kaimiņu rotu izgatavoÅ¡anas materiÄlu sauc par bronzu. Å is apzÄ«mÄ“jums ir visai populÄrs, un tÄpÄ“c izvÄ“lÄ«gs rotu pircÄ“js, uzzinÄjis, ka izvÄ“lÄ“tÄ rota izgatavota no misiņa, no tÄlÄkÄ darÄ«juma atsakÄs. Bronza, viņa sapraÅ¡anÄ, ir kaut kas vÄ“rtÄ«gÄks.----------------------------------------------- ----------------------------------------------------------- Bronza ir vara un alvas sakausÄ“jums. Tas labi kÅ«st un ir viegli lejams, bet nekÄdi nav kaļams ne karstÄ, ne aukstÄ veidÄ. TÄds sakausÄ“jums ir trausls un zem vesera sitieniem sadrÅ«p. Zinot, ka ievÄ“rojama daļa seno latgaļu rotu ir kaltas, jÄmeklÄ“, kÄds tad bijis kaļamÄ metÄla sastÄvs. MetalogrÄfiskÄs senlietu analÄ«zes veikuÅ¡i vairÄki Latvijas arheologi. Viņu novÄ“rojumi rÄda, ka rotu, kuras izgatavotas kaļot, sastÄvÄ ir cinks. AtkarÄ«bÄ no cinka daudzuma sakausÄ“jumÄ tos sauc: tombaks, ja cinka piejaukums ir lÄ«dz 20 %, un misiņš, ja cinka piejaukuma ir vairÄk. ArÄ« krÄsas ziÅ†Ä ir atÅ¡Ä·irÄ«bas. Tombaks ir sarkanÄ«gs, bet misiņš- dzeltens metÄls.---------------------------------------------------- ----------------------------------- Somu arheloÄ£e Leena TomantÄ“ra seno rotu materiÄlu nosauc par dzelteno metÄlu. Zviedru pÄ“tnieks un eksperimentÄ“tÄjs Soderbergs uzsver, ka tas vara sakausÄ“jums, ko parasti saucam par bronzu, pÄ“c sava sastÄva ir tuvÄks misiņam. Interesanti, ka lietuvieÅ¡u valodÄ abiem sakausÄ“jumiem- gan bronzai, gan misiņam- ir viens tulkojums- žalvaris (latviski- zaļais varÅ¡). LatvieÅ¡u folklorÄ jo bieži sastopam zaļa vara vÄrtus, zobenus, vainagus un gredzenus. Jau grÄmatÄ â€œAiz Daugavas vara dÄrzs†un seminÄrÄ â€œMÄ«ts un metÄls†pÄ“c lietuvieÅ¡u parauga atļÄvos rotu izgatavoÅ¡anas materiÄlu nodÄ“vÄ“t par zaļvaru.--------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------- Kur dzeltenÄ«gajÄ metÄlÄ latvieÅ¡u un lietuvieÅ¡u senÄi saskatÄ«juÅ¡i zaļo krÄsu? Å ajÄ sakarÄ ir dzirdÄ“ts pastÄsts par zaÄ¼Ä vara zobeniem. Tie bijuÅ¡i lieti no bronzas. Bronza, tÄpat kÄ citi vara sakausÄ“jumi, oksidÄ“joties pÄrklÄjas ar zaļu patÄ«nu. JÄapÅ¡auba tas karotÄjs, kurÅ¡ bÅ«tu ļÄvis savam zobenam nosÅ«bÄ“t, vai arÄ« meita, kuras gredzentiņš no nekopÅ¡anas pÄrklÄjies ar oksÄ«du. KonstantÄ«ns Karulis “LatvieÅ¡u etimoloÄ£ijas vÄrdnÄ«cĆvÄrdu “zaļš†skaidro ar tÄ sakni zaļ- un zal-, kas senajiem baltiem saistÄ«jusies ar jÄ“dzienu “zalgotâ€- spÄ«dÄ“t, mirdzÄ“t. ZalgojoÅ¡ais varÅ¡- tas jau skan labÄk, ja ar to apzÄ«mÄ“ materiÄlu, no kÄ izgatavotas seno latgaļu rotas.------------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------ ------ Pret senatnÄ“ izmantoto kaļamo sakausÄ“jumu, kurÄ konstatÄ“ta cinka ligatÅ«ra, reizÄ“m iestÄjas Ä·Ä«miÄ·i. Lieta tÄda, ka cinks kÄ Ä·Ä«miskais elements esot atklÄts tikai 18. gs. Par Å¡o tÄ“mu interesantu informÄciju sniedz Andreass Soderbergs rakstÄ â€œSenÄs tehnoloÄ£ijas atdzÄ«vinÄÅ¡ana- vikingu laiku metÄllieÅ¡anaâ€: “Pirmajos gadsimtos pÄ“c Kristus romieÅ¡i izstrÄdÄja metodes misiņa masveida ražoÅ¡anai. Å ajÄ laikÄ nebija iespÄ“jams iegÅ«t cinku kÄ tÄ«ru metÄlu, bet bija iespÄ“ja samaisÄ«t cinka rÅ«du ar metÄlisku varu un sakausÄ“t tos kopÄ, tÄ iegÅ«stot kausÄ“jumu. Å o procesu sauc par cementÄcijuâ€. ------------------------------------------------------------ ----------------------------------------------------- VarÄ“tu domÄt, ka seno latgaļu rotkalis saņēma jau gatavus sakausÄ“jumus no tÄ laika metalurÄ£ijas centriem. Zinot metÄla lielo dÄrdzÄ«bu, ir skaidrs, ka visi salauzto vai neizdevuÅ¡os rotu gabaliņi tika savÄkti un sakausÄ“ti par materiÄlu citai rotai. TieÅ¡i tÄ esmu darÄ«jis arÄ« „Seno rotu kalvÄ“â€. SakausÄ“jot lūžņus, nekad neiegÅ«st tieÅ¡i tÄdu sastÄvu, kÄds bijis izejmateriÄlam. MetÄlam kÅ«stot, izdeg cinks un citi piemaisÄ«jumi. IegÅ«tajam kausÄ“jumam var bÅ«t mainÄ«juÅ¡Äs tÄ Ä«paÅ¡Ä«bas, piem.- sakausÄ“jums ieguvis citu nokrÄsu vai nav vairs kaļams karsts utt.-------------------------------------------------------- ------------------------------- ReizÄ“m apbedÄ«jumos atrod sudraba vai apsudrabotas rotas. Ir zinÄmi sudraba rotu vai stienÄ«Å¡u depozÄ«ti. IndriÄ·a hronika vÄ“sta par ievÄ“rojamiem sudraba krÄjumiem, kurus kara gÄjienÄ igauņiem atņēmuÅ¡i latgaļi. VÄ“lÄk, sirodami TÄlavas zemÄ“s, igauņi, savukÄrt, sagÅ«stÄ«juÅ¡i valdnieku TÄlivaldi, spÄ«dzinÄjuÅ¡i to lÄ«dz nÄvei, bet salaupÄ«to sudrabu nav atguvuÅ¡i. PÄvesta legÄts Alnas BalduÄ«ns vÄ“stulÄ“ pÄvestam sÅ«dzas, ka pirmajos trÄ«sdesmit kara gados ordenis Livonijas iedzÄ«votÄjiem nelikumÄ«gi atņēmis 9000 kg sudraba. Å im tekstam man ir divi komentÄri. PirmkÄrt, hronikÄ minÄ“tais sudraba daudzums neliekas ticams, otrkÄrt, minÄ“to skaitli reizÄ“m nepamatoti izmanto romantiski vÄ“stures mīļotÄji.------------------------------------------------ ------------------------------------------ Sudraba lietas apbedÄ«jumos sastop retÄk, jo tas galvenokÄrt lietots kÄ maksÄÅ¡anas lÄ«dzeklis. ZinÄmi sudraba kaklariņķi un aproces, kurÄm gals nocirsts acÄ«mredzot tÄpÄ“c, lai nomaksÄtu tÄ“riņu. Viens no maksÄÅ¡anas lÄ«dzekļiem bija nereti sastopamie sudraba stienÄ«Å¡i. MaksÄjot par preci, sudraba stienÄ«Å¡a gabals tika nocirsts un nosvÄ“rts. TirgotÄjam, pat Viņsaules ceļos aizejot, lÄ«dzdoti svariņi. Ar to arÄ« viņu apbedÄ«jumi atÅ¡Ä·Ä«rÄs no pÄrÄ“jo ļaužu apbedÄ«jumiem. Krievijas naudas vienÄ«bas nosaukums saglabÄjis savu seno jÄ“gu- rublis- rubiÄ·- cirst.------------------------------------------------------ --------------------------------------------------------Ugun skvÄ“les avots------------------------------------------------------- --------------------------------------Å odienas rotkalis nevar strÄdÄt bez gÄzes degļa, elektriskÄs kausÄ“Å¡anas krÄsns utt. Senajam rotkalim karstuma avots bija viņa darbam nepiecieÅ¡amÄ galvenÄ iekÄrta. UgunskvÄ“les spÄ“ks, pÄr kuru valdot, rotkalis ar tikai viņam zinÄmiem paņēmieniem no metÄla veidoja nepiecieÅ¡amas, sadzÄ«vi izdaiļojoÅ¡as un ar maÄ£isku spÄ“ku apveltÄ«tas lietas, noteica viņa statusu zintnieku, apslÄ“pto gudrÄ«bu glabÄtÄju, kÄrtÄ.---------------------------------------------------- ---------------------------------------- Uzskata, ka senie bronzas lÄ“jÄ“ji un rotu kalÄ“ji sÄkotnÄ“ji darbam izmantojuÅ¡i pavardus un apkures krÄsnis. Lai darbs kļūtu produktÄ«vÄks, ugunsvietas aprÄ«koja ar piespiedu gaisa padevi, pÅ«Å¡ot tÄ strÅ«klu zem kvÄ“lojoÅ¡Äm oglÄ“m. Å Äda ietaise deva iespÄ“ju iegÅ«t koncentrÄ“tu augstas temperatÅ«ras liesmu. Par gaisa pÅ«Å¡anas ierÄ«ci kalpoja plÄ“Å¡as. Vikingu laiku kokgrebums rÄda kalÄ“ja darbnÄ«cu, kur uguns uzpÅ«Å¡anai izmantots plÄ“Å¡u pÄris. SenÄs Latvijas teritorijÄ plÄ“Å¡u pielietojumu apliecina mÄla caurulÄ«Å¡u-sprauslu atradumi iespÄ“jamo rotkaļu darbnÄ«cu tuvumÄ.---------------------------------------------------- --------------------- IekÄrtojot Ä“zi, „Seno rotu kalvē†tika uzstÄdÄ«tas restaurÄ“tas 19.gs. kalÄ“ja plÄ“Å¡as. Ä’zi varÄ“ja darbinÄt, pÅ«Å¡ot gaisu arÄ« ar elektrisko ventilatoru. SalÄ«dzinot abas gaisa piespiedu padeves iekÄrtas, izrÄdÄ«jÄs, ka tikpat efektÄ«gas un parocÄ«gÄkas lietoÅ¡anai ir plÄ“Å¡as. Jo bÅ«tiski tas ir kalÄ“jam, kad, kausÄ“jot metÄlu vai kaļot stieni, viņam nepiecieÅ¡ams mainÄ«t liesmas intensitÄti. PÅ«Å¡ot uguni ar plÄ“Å¡Äm, kreisÄ, sviru cilÄjoÅ¡Ä roka automÄtiski kustas vajadzÄ«gajÄ ritmÄ.----------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ----------------KausÄ“Å¡ana un lieÅ¡ana---------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ----------------------PÄ“tnieku domas dalÄs, diskutÄ“jot, kura no metÄlapstrÄdes nozarÄ“m parÄdÄ«jusies pirmÄ â€“ kalÅ¡ana vai lieÅ¡ana. VarÄ“ja jau bÅ«t, ka senais cilvÄ“ks, atradis vara tÄ«rradni, konstatÄ“ja, ka, dauzot ar akmeni, to var pÄrveidot, pieÅ¡Ä·irot tam jaunu, sadzÄ«vÄ“ noderÄ«gu formu. Tikpat labi pieļaujams, ka kopÄ ar kurinÄmajiem materiÄliem viņa ugunskurÄ nejauÅ¡i nokļuva arÄ« vara rÅ«das gabali. LielÄ karstumÄ tie izkusa, un no sÄrta pÄrsteigtÄ cilvÄ“ka acu priekÅ¡Ä iztecÄ“ja spoža straumÄ«te. Atdzisis spožais brÄ«nums izrÄdÄ«jÄs derÄ«gs gan kÄ ierocis, gan kÄ darbarÄ«ks seviÅ¡Ä·i, ja to nedaudz uzlaboja, dauzot ar akmeni uz akmens. IzrÄdÄ«jÄs, ka izkausÄ“tu Å¡o jaunatklÄjumu viegli varÄ“ja ietecinÄt sÄkotnÄ“ji nejauÅ¡i, vÄ“lÄk- ar nolÅ«ku izveidotÄ smilÅ¡u dobÄ«tÄ“. TÄds tad arÄ« varÄ“ja bÅ«t metÄla lieÅ¡anas darbu pirmsÄkums.------------------------------------------------ ---------------------------------------------- Lai no metÄla varÄ“tu kaut ko izgatavot, tas jÄizkausÄ“ un jÄielej formÄ. TÄdÄ“jÄdi var iegÅ«t gatavu rotu, kura prasa nelielu pÄ“capstrÄdi ar vÄ«li. Lai izkaltu kaklariņķi vai citu ar veseri uz laktas veidojamo rotu, vispirms nepiecieÅ¡ams izliet stieni vai plÄksni, kas tad kļūs par sagatavi iecerÄ“tajiem darbiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka Ä“zes liesmÄ jÄizkausÄ“ noteikta sastÄva metÄla daudzums un tas jÄielej attiecÄ«gajÄ formÄ. MetÄla kausÄ“Å¡ana notiek augstas ugunsizturÄ«bas mÄla trauciņos-tÄ«Ä£eļos. Latvijas arheologi ieguvuÅ¡i lielu daudzumu tÄ«Ä£eļu fragmentu. Å ie fragmenti dod iespÄ“ju izsecinÄt, kÄda bijusi trauciņa forma, pirms tas saplÄ«sis. Viduslaiku autors mÅ«ks TeofÄ«ls atstÄjis aprakstus par tÄ«Ä£eļu izgatavoÅ¡anu 12.gs. TÄ«Ä£eļu izgatavoÅ¡anas eksperimentus pÄ“c TeofÄ«la receptÄ“m kalvÄ“ veica Latvijas UniversitÄtes VÄ“stures fakultÄtes treÅ¡Ä kursa students Gundars Kalniņš. Viņa pÄ“tÄ«jums atspoguļots kursa darba pielikumÄ â€ž VÄ“lÄ Dzelzs laikmeta rotkaļu darbarÄ«ki Asotes, Aizkraukles un TÄ“rvetes pilskalnosâ€. MÄ“Ä£inÄjumu rezultÄti bija pÄrliecinoÅ¡i, jo tajos atklÄjÄs ne tikai labÄs Ä«paÅ¡Ä«bas, kas piemituÅ¡as senajiem kausÄ“Å¡anas trauciņiem, bet arÄ« to iespÄ“jamÄs kļūmes. KalvÄ“ praktiskai lietoÅ¡anai tiek izmantoti mÄla, Å¡amota un grafÄ«ta tÄ«Ä£eļi.-------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ---- Lai izkausÄ“to metÄlu piedabÅ«tu ieņemt vajadzÄ«go formu, tas tiek ieliets veidnÄ“. Lejamveidnes iedalÄmas vienreiz un vairÄkkÄrt izmantojamÄs. Vienreiz izmantojamÄs tika darinÄtas no mÄla. Izgatavoja atlejamÄ priekÅ¡meta vaska modeli, un tad to ielipinÄja mÄ«kstÄ mÄlÄ. NesacietÄ“juÅ¡ai mÄla veidnei izveidoja piltuvÄ«ti. Caur to, pÄ“c izžūšanas, karsÄ“jot, iztecinÄja vasku un tad ielÄ“ja izkusuÅ¡o metÄlu. Veidnes virsmu ar tukÅ¡o iekÅ¡pusi savieno gaisa izplÅ«des kanÄliņi. KamÄ“r mÄls vÄ“l mÄ«ksts, topoÅ¡ajÄ veidnÄ“ ar salmu izdur vairÄkus caurumiņus. Tie arÄ« nodroÅ¡ina gaisa ventilÄciju, izkausÄ“tajam metÄlam ieplÅ«stot veidnes tukÅ¡ajÄ vidusdaļÄ. Kad metÄls ieliets, veidni sasit. Lauskas no sasistajÄm formiņÄm liecina par Å¡Ädas tehnoloÄ£ijas pielietojumu senatnÄ“.--------------------------------------------------- ----------------------------------------- Lai lejamveidni varÄ“tu izmantot vairÄkkÄrt, tÄ tika gatavota divdaļīga. Par materiÄlu parasti noderÄ“ja plienakmens vai smilÅ¡akmens plÄksnÄ«tes. VienÄ vai abÄs veidnes pusÄ“s tika iegravÄ“ta atlejamÄ priekÅ¡meta forma. LÄ«dzÄ«gi kÄ mÄla veidnÄ“m, arÄ« akmens formai tika izgrebta piltuvÄ«te un gaisa izplÅ«des kanÄliņi. Lai veidne bÅ«tu gatava lietoÅ¡anai, bija nepiecieÅ¡ama atlejamÄ priekÅ¡meta gravÄ“juma abu puÅ¡u precÄ«za fiksÄcija vienai pret otru. Å im nolÅ«kam, iespÄ“jams, kalpoja attiecÄ«gi izciļņi un iedobes abÄs veidnes pusÄ“s. Formiņas stÅ«ros varÄ“ja bÅ«t ieurbti caurumiņi, lai ar koka vai metÄla tapiņÄm tÄs savienotu atbilstoÅ¡i vÄ“lamajam stÄvoklim. Kur Å¡Ädas fiksÄ“Å¡anas iespÄ“jas nav atrodamas, veidnes plakņu pareizam salikumam izmantoja gaisa izplÅ«des kanÄliņus, tos sabÄ«dot attiecÄ«gi citu pret citu. ------------------------------------------------------------ -------------------------------------------------- Senajiem bronzas lÄ“jÄ“jiem nevarÄ“ja bÅ«t nepazÄ«stama lieÅ¡ana veidzemÄ“. Å ajÄ gadÄ«jumÄ atlejamais priekÅ¡mets tiek nospiests samitrinÄtÄs smiltÄ«s. Veidzemes formu var sagatavot arÄ« divdaļīgu. Tad smiltis tiek sapresÄ“tas speciÄli Å¡im nolÅ«kam pagatavotos rÄmjos. AtlejamÄ priekÅ¡meta paraugu uzmanÄ«gi izņem no to nospiedumiem. RÄmjus attiecÄ«gi fiksÄ“ vienu pret otru. Kad smiltis izžuvuÅ¡as, formÄ ielej Å¡Ä·idro metÄlu. PazÄ«stamas arÄ« vaļējÄs formas, kuras varÄ“ja bÅ«t izgatavotas gan no akmens, gan mÄla. Parasti Å¡is paņēmiens izmantots stieņu atlieÅ¡anai. LÄ“jumu vaļējÄ formÄ var konstatÄ“t, apskatot, piemÄ“ram, kvadrÄta Å¡Ä·Ä“rsgriezumÄ atlietu stieni. TrÄ«s tÄ virsmas plaknes bÅ«s precÄ«zs formas nospiedums, bet ceturtÄ, vaļējÄ formas puse, kur metÄls ticis ieliets, saraukusies difÅ«zijas spÄ“ku iespaidÄ.-------------------------------------------------- ---------------------------------------- „Seno rotu kalvē†pielietoti visi augÅ¡minÄ“tie lieÅ¡anas paņēmieni. RegulÄri tiek izmantotas divdaļīgas formas zoomorfo piekariņu- putniņu un zirdziņu- atlieÅ¡anai.------------------------------------------------ --------- Seno latgaļu rotu atradumu vidÅ« bieži sastopami gan bumbierveida, gan apaļie zvÄrguļi. DomÄjams, ka zvÄrguļa izgatavoÅ¡anai mÄla bumbiņa tikusi noklÄta ar vaska kÄrtu. No vaska kÄrtas biezuma atkarÄ«gs topoÅ¡Ä zvÄrguļa sieniņas biezums. Kad vasks ap mÄla bumbiņu bija atdzisis, to noklÄja ar mÄla kÄrtu. Uz pirmÄs kÄrtas klÄjÄs nÄkoÅ¡Ä, lÄ«dz formiņa sasniegusi vajadzÄ«go biezumu. Ar vasku klÄtajai bumbiņai mÄla apvalkÄ bija jÄbÅ«t fiksÄ“tai tÄ, lai tad, kad vasks bÅ«s no gatavÄs formas iztecinÄts, iekÅ¡Ä“jÄ mÄla bumbiņa nevarÄ“tu saskarties ar ÄrÄ“jo apvalku. Kalves eksperimentos fiksÄcija tika izdarÄ«ta ar dzelzs plÄksnÄ«tes vai nagliņas palÄ«dzÄ«bu, kas savienoja bumbiņu caur vaska kÄrtu ar ÄrÄ“jo mÄla apvalku. Lai zvÄrgulis, kad tas bÅ«s gatavs, varÄ“tu skanÄ“t, veidojot tÄ iekÅ¡Ä“jo mÄla bumbiņu, tajÄ tika ielipinÄts sÄ«ks akmens olÄ«tis vai metÄla gabaliņš.------------------------------------------------- ----------------------------------------- IzkausÄ“tais metÄls tika ieliets sakarsÄ“tÄ formÄ. IespÄ“jams arÄ«, ka veidnes piltuvÄ“ ievietoja kausÄ“jamo metÄlu, Ä“zÄ“ karsÄ“ja, lÄ«dz tas izkusa un ietecÄ“ja tukÅ¡umÄ starp apvalku un mÄla bumbiņu. PÄ“c zvÄrguļu atlieÅ¡anas to apakÅ¡pusÄ“ esoÅ¡os krusta vai taisnos Å¡Ä·Ä“lumus paplaÅ¡inÄja ar vÄ«li vai zÄÄ£i. MÄ“rcÄ“jot zvÄrguli Å«denÄ«, tÄ iekÅ¡pusÄ“ palikuÅ¡ais mÄls kļuva irdens, un ar Ä«lena palÄ«dzÄ«bu to varÄ“ja izkasÄ«t laukÄ. Nu tukÅ¡ajÄ iekÅ¡pusÄ“ brÄ«vi kustÄ“jÄs zvÄrguļa dvÄ“sele- olÄ«tis vai metÄla bumbiņa. Lai zvÄrgulis iegÅ«tu maksimÄli dzidru skaņu, to varÄ“ja noskaņot, pagarinot Å¡Ä·Ä“lumus.------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------ ---------------------------------KalÅ¡ana------------------- ------------------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------ ----KalÅ¡ana ir metÄla veidoÅ¡anas process, kura rezultÄtÄ stieņi, plÄksnes vai stieples, iedarbojoties uz tiem ar vesera trieciena spÄ“ku, iegÅ«st jaunu formu. Maz ir tÄdu darba paņēmienu, kas tik vispusÄ«gi demonstrÄ“tu darba veicÄ“ja meistarÄ«bu. Ar mÄ“rÄ·tiecÄ«giem Ämura sitieniem notiek sÄkotnÄ“jÄ materiÄla pÄrveidoÅ¡ana, dodot jaunu izskatu kaļamajam priekÅ¡metam. Ar citÄm metodÄ“m tÄdu rezultÄtu bÅ«tu grÅ«ti sasniegt.--------------------------------------------------- ----------------------------------------------- SÄkot ar vidÄ“jo dzelzs laikmetu, lÄ«dztekus rotu lieÅ¡anai tika apgÅ«ta un pilnveidota arÄ« kalÅ¡anas mÄksla. DomÄjams, ka no tÄ laika abi rotu gatavoÅ¡anas veidi turpinÄjuÅ¡i attÄ«stÄ«ties paralÄ“li, viens otru papildinot. KaltÄs rotas ir vieglÄk piemÄ“rot pasÅ«tÄ«tÄja vajadzÄ«bÄm, jo tÄs kļuvuÅ¡as vieglÄkas un plastiskÄkas. KalÅ¡ana prasa arÄ« mazÄk laika un materiÄla patÄ“riņa. AttÄ«stoties kalÅ¡anas prasmei, paveras pilnveidoÅ¡anÄs iespÄ“jas tolaik populÄrajiem rotu veidiem. 9.-12. gs. rotu klÄstÄ ir vesela rinda rotu, kuras var izgatavot tikai kaļot. Sastopami arÄ« priekÅ¡meti, kuru izgatavoÅ¡anÄ apvienota gan kalÅ¡anas, gan lieÅ¡anas tehnika.---------------------------------------------------- ---------------------------- Rotkaļa darbarÄ«ku arsenÄlÄ bijuÅ¡i smagÄki un vieglÄki dažÄdu veidu un nozÄ«mju veseri. Tie maz atÅ¡Ä·Ä«ruÅ¡ies no mÅ«sdienÄs izmantotajiem. Senie kalÄ“ji, kas gatavojuÅ¡i darbarÄ«kus, zinÄjuÅ¡i, ka vesera smaguma centram jÄatrodas zem cauruma ass. Par speciÄlu rotkaļu Ämuru esamÄ«bu liecina arheoloÄ£ijas atradumi, kÄ arÄ« kalto rotu daudzveidÄ«ba un kaluma sarežģītÄ«bas pakÄpe.---------------------------------------------------- ------------------- Latvijas arheoloÄ£ija nevar lepoties ar daudzveidÄ«gu un daudzskaitlÄ«gu laktu atradumiem. Uzietas samÄ“rÄ nelielas laktas, uz kuru virsmas jo labi veicami rotu kalÅ¡anas darbi. TomÄ“r jÄatmet maldÄ«gais priekÅ¡stats, ka rotkaļu darbs tÄda sÄ«ka knibinÄÅ¡anÄs vien ir. SenatnÄ“, tÄpat kÄ mÅ«su dienÄs, arÄ« rotu kalÅ¡ana nebija iedomÄjama bez kÄrtÄ«gas kalÄ“ja laktas. Sagataves stieņa kalÅ¡ana kaklariņķiem un citÄm lielajÄm rotÄm prasa salÄ«dzinoÅ¡i smaga vesera (vismaz 500 g) pielietoÅ¡anu. KopÅ¡ senseniem laikiem kalÄ“ji zina, ka laktas masai jÄbÅ«t 20 reizes lielÄkai par Ämura masu. Tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« pieticÄ«gajiem rotkaļa darbiem bijis vajadzÄ«gs dzelzs klucis, kura svars varÄ“ja bÅ«t ap 10 kg. TÄds daudzums dzelzs, kaut arÄ« no vietÄ“jÄs purva rÅ«das iegÅ«tas, varÄ“ja maksÄt visai dÄrgi. DroÅ¡i vien, ka tad, kad lakta kÄdu iemeslu dēļ pÄrstÄja kalpot rotkalim, tÄ tika pÄrkausÄ“ta un pÄrkalta citos, sadzÄ«vei nepiecieÅ¡amos rÄ«kos.----------------------------------------------------- ------------------------- LielÄs laktas nozÄ«mi senajÄs apmetnÄ“s var raksturot skandinÄvu vÄ“stÄ«jums par to, kÄ IslandÄ“ ieradÄs un uzsÄka tÄs apgÅ«Å¡anu leÄ£endÄrais vikings Skalagrims. PiestÄjis jaunÄs zemes krastÄ, viņš vispirms ieniris jÅ«rÄ un iznesis no tÄs lielu akmeni. Tas ticis uzstÄdÄ«jis krasta kraujÄ. Akmeni bijis paredzÄ“ts izmantot par laktu. KalÅ¡anas darbi varÄ“ja sÄkties, un lÄ«dz ar tiem- jaunÄs zemes apdzÄ«voÅ¡ana. VÄ“lÄkos laikos akmeni gribÄ“juÅ¡i pÄrvietot, bet tas bijis tik smags, ka astoņi vÄ«ri to nav varÄ“juÅ¡i kustinÄt.-------------------------------------------------- ------------------------------------------- Vispirms, nostÄsts pieÅ¡Ä·ir Skalagrimam kultÅ«rvaroņa- zemes apguvÄ“ja statusu. OtrkÄrt, tas norÄda uz metÄla rÄ«ku ÄrkÄrtÄ«gi lielo nozÄ«mi senajÄ pasaulÄ“. TreÅ¡kÄrt, domÄjot par amatniecÄ«bu, var bÅ«t, ka dÄrgo dzelzs laktu vietÄ nepiecieÅ¡amÄ«bas gadÄ«jumÄ varÄ“ja bÅ«t izmantoti arÄ« akmeņi. Å eit nebÅ«tu lieki pieminÄ“t arheologa A. Stubava aprakstu par Ķentes apmetnÄ“, pie dzelzs kausÄ“Å¡anas krÄsns, atrasto akmeni: â€KrÄsns tuvumÄ atradÄs simtiem dzelzs sÄrņu gabalu un kÄds liels granÄ«ta akmens ar plakanu virsmu. Akmens virspusÄ“ bija saskatÄmas apdauzÄ«juma pÄ“das, turpretim tÄ apakÅ¡Ä“jÄ, zemÄ“ iegrimusÄ«, virsma bija speciÄli izkapinÄta gluda un lÄ«meniska.†Par iespÄ“jamo akmeņa izmantoÅ¡anu A. Stubavs turpina: â€Ä¶entes apmetnÄ“ pirmreizÄ“jai krica apstrÄdei, domÄjams, izmantots minÄ“tais laukakmens, kura virsmÄ no kalÅ¡anas raduÅ¡Äs iesituma pÄ“das. Uz akmens atskaldÄ«ti arÄ« pie krica piekusuÅ¡ie sÄrņu gabali.â€* ------------------------------------------------------------ ----- “SenÄs laktas ievÄ“rojami atÅ¡Ä·Ä«rÄs no mÅ«sdienu laktÄm- tÄm nav uz Äru izvirzÄ«tu ragu un virspusÄ“- caurumu. SenÄs laktas atgÄdina masÄ«vu, noÅ¡Ä·eltu dzelzs piramÄ«du, ko ar Å¡auro galu iesit celmÄ vai klucÄ«,†stÄsta seno metÄla darbu pÄ“tnieks Aleksis Anteins.** Moderno laktu ragu vietÄ metÄla sagataves nolocÄ«Å¡anai kalpoja speciÄlas laktas, kas sastÄvÄ“ja no raga un pret to 90' leņķī nokalta iedzÄ«tņa. TÄs arÄ« tika nostiprinÄtas bluÄ·Ä«. Zinot, ka senajam rotkalim nebija Å¡odien visai plaÅ¡i pielietoto ierÄ«Äu- valÄu, nav iespÄ“jams par augstu novÄ“rtÄ“t viņa prasmi rÄ«koties ar veseri un laktu. VÄ“lÄ dzelzs laikmeta latgaļu kaklagredzena trÄ«sdesmit piekaru izgatavoÅ¡anai vajadzÄ“ja apmÄ“ram trÄ«ssimti piecdesmit kvadrÄtcentimetru vienÄda biezuma zaļvara skÄrda. To ieguva, placinot metÄla gabalu ar veseri uz laktas gludÄs virsmas, kaļamo nemitÄ«gi atkvÄ“linot. RezultÄti bija lieliski, jo ne vienmÄ“r uz piekara pat palielinÄjumÄ var pamanÄ«t vesera stiepjoÅ¡Ä (smailÄ) gala pÄ“das. TÄs kalÅ¡anas procesÄ izlÄ«dzinÄtas ar vesera placinÄmo galu. Protams, Å¡is process Å¡Ä·iet visai laikietilpÄ«gs, bet seno latgaļu rotkalim skÄrda izplÄÅ¡anai vienam Å¡Ädam piekaram vajadzÄ“ja apmÄ“ram piecpadsmit- divdesmit minÅ«tes. Å Äds aprÄ“Ä·ins ir visai nosacÄ«ts, jo metÄla gabali skÄrda sagatavoÅ¡anai tika ņemti lielÄki. Zinot, ka atkvÄ“linÄÅ¡na izdarÄ«ta efektÄ«gajÄ Ä“zes liesmÄ, var lÄ“st, ka meistars ar Å¡Ädu uzdevumu tika galÄ divÄs lÄ«dz trÄ«s stundÄs.--------------------------------------------------- ------------------------------ NelielÄs, bluÄ·Ä« iedzenamÄs laktas bija paredzÄ“tas noteiktiem uzdevumiem. Gan Latvijas, gan apkÄrtÄ“jo zemju atradumos pazÄ«stamas laktiņas ar gropi. KalÅ¡ana laktas gropÄ“- tÄ ir vesela metÄlmÄkslas nozare.----------------------------------------------------- ----------------- Ja mÅ«sdienu rotkalim vajadzÄ«ga trÄ«sstÅ«ra vai segmenta Å¡Ä·Ä“rsgriezuma stieple, viņš dodas pie virpotÄja un pasÅ«ta saviem valÄiem attiecÄ«gus figÅ«rruļļus. Seno latgaļu rotÄs bija daudz važiņu un spirÄlÄ«Å¡u. VÄ“l 7.- 8.gs. tÄs visas darinÄtas no trÄ«sstÅ«ra Å¡Ä·Ä“rsgriezuma stieples. TajÄ laikÄ amatnieki BaltijÄ vÄ“l nepazina stiepļu velkamo ierÄ«ci. Lai apmierinÄtu savu pasÅ«tÄ«tÄju pieprasÄ«jumu pÄ“c važiņÄm, latgaļu rotkalis atkal ņēma talkÄ veseri un laktu. Bija jÄnokaļ garÅ¡, iespÄ“jami vienmÄ“rÄ«gi tievs stienÄ«tis vispirms kvadrÄta Å¡Ä·Ä“rsgriezumÄ, pÄ“c tam tas jÄpÄrkaļ apaļš- 2-2,5 mm diametrÄ. Å is darbs notika uz lÄ«dzenas laktas virsmas. Lai iegÅ«tu vienmÄ“rÄ«ga biezuma un platuma trÄ«sstÅ«ra Å¡Ä·Ä“rsgriezuma stiepli, sagatavi bija jÄpÄrkaļ speciÄli Å¡im nolÅ«kam ievÄ«lÄ“tÄ laktas gropÄ“. Vienas 5 cm garas vainaga spirÄlÄ«tes izgatavoÅ¡anai vajadzÄ“ja apmÄ“ram 24 cm stieples. Vienam piecrindu lentas vainadziņam ar astoņÄm starpskÄrdÄ«tÄ“m vajadzÄ“ja 40 Å¡Ädu spirÄlÄ«Å¡u, tas ir, 9 m 60 cm kaltas stieples. Ja vÄ“l pierÄ“Ä·ina desmit Ä«sÄs spirÄlÄ«tes vainaga puÅ¡Ä·im, tad izrÄdÄs, ka 10 metru Å¡Ädas stieples var pat nepietikt.-------------------------------------------------- --------------------------- 10.- 12. gs. iecienÄ«tas kļūst zvÄ“rgalvu aproces. Å o aproÄu dažÄdie veidi atÅ¡Ä·iras ar loka Å¡Ä·Ä“rsgriezumu. Lai iegÅ«tu trÄ«sstÅ«ra vai segmenta konfigurÄciju, atkal jÄizmanto attiecÄ«gas laktas gropes. ReizÄ“m izskanÄ“jusi doma, ka Å¡Ä«s aproces ir lietas formÄ. Protams, Å¡Äds izgatavoÅ¡anas veids nav izslÄ“gts, taÄu kalÄ“jiem, kas sasnieguÅ¡i zinÄmu meistarÄ«bu, ievÄ“rojami mazÄk laika prasa Å¡Ädas aproces izkalÅ¡ana nekÄ izgatavoÅ¡ana kÄdÄ citÄ veidÄ. NetieÅ¡s pierÄdÄ«jums tam, ka aproces kaltas, atklÄjÄs arÄ« eksperimentÄlÄ darba gaitÄ. Kaļot laktas gropÄ“ zvÄ“rgalvu aproci ar vidusvalni, nereti nÄcies konstatÄ“t, ka valnis izdevies it kÄ nedaudz ieÅ¡Ä·Ä“rsu attiecÄ«bÄ pret galvÄm un placinÄto loku. Å Äda valnÄ«Å¡a novirze reizÄ“m sastopama arÄ« oriÄ£inÄlos. To, ka slÄ«pums nav veidojies, aproces lokam dilstot, labi var saskatÄ«t vietÄs, kur valnÄ«tis saskaras ar zvÄ“rgalvu ausÄ«m. DomÄjams, ka slÄ«pums veidojies kaļot labÄs rokas novirzes dēļ. Pat, ja pieļauj, ka kÄds no zinÄmajiem Å¡o aproÄu eksemplÄriem atliets, tad tas noticis pÄ“c kalta modeļa. Nav pamata vainot seno latgaļu rotu lÄ“jÄ“jus, ka tie tÄ«Å¡uprÄt modelÄ« bÅ«tu veidojuÅ¡i minÄ“to slÄ«pumu.--------------------------------------------------- ----------------------------- Seno latgaļu sievietes uz abu roku delmiem valkÄjuÅ¡as vienÄdas aproces. Starp Drustu Skripstu 9. kapavietÄ atrastajiem priekÅ¡metiem ir divas vienÄdas segmentveida zvÄ“rgalvu aproces. Ja tÄs bÅ«tu lietas, tad abu aproÄu izmÄ“ri bÅ«tu identiski. Bet mÅ«su gadÄ«jumÄ tÄs par dažiem milimetriem atÅ¡Ä·iras. Var tikai apbrÄ«not seno Drustu un daudzu citu rotu kalÄ“ju precizitÄti, kaļot aproÄu pÄri laktas gropÄ“.----------------------------------------------------- --------------------* A. Stubavs „Ķentes pilskalns un apmetneâ€, izdevniecÄ«ba „ZinÄtneâ€, RÄ«ga, 1976. **A. Anteins „Melnais metÄls LatvijÄâ€, RÄ«ga, 1976.------------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ -------------LÅ«kÅ¡as, maigles un knaibles---------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ -------GrÅ«ti iedomÄties rotu, kuru meistars varÄ“tu izgatavot, ja viņa rÄ«cÄ«bÄ nebÅ«tu lielÄku un mazÄku dažÄdu žokļu veidu un Ä«paÅ¡iem darbiem speciÄli piemÄ“rotu stangu, kuras latviski varÄ“tu dÄ“vÄ“t par lÅ«kÅ¡Äm, maiglÄ“m un knaiblÄ“m. MetÄla kausÄ“jamo tÄ«Ä£eli vajadzÄ“ja ievietot Ä“zes liesmÄ un pÄ“c metÄla izkuÅ¡anas to izcelt atkal ÄrÄ no ogļu versmes. Bija svarÄ«gi kausÄ“jamo trauku droÅ¡i saturÄ“t, Å¡Ä·idro metÄlu lejot veidnÄ“. Å Ädu darbu nevarÄ“ja paveikt bez lielÄm garkÄtu dzelzs maiglÄ“m (no vÄrda miegt, iemiegt) ar pusaplÄ« izlocÄ«tiem, tÄ«Ä£eli aptveroÅ¡iem žokļiem. Kaļot sagataves stieni, tas bija stingri jÄsatur lielÄs, pret sitieniem izturÄ«gÄs stangÄs- lÅ«kÅ¡Äs. LÅ«kÅ¡as, kÄdas atrastas arheoloÄ£iskajos izrakumos, bÅ«tiski neatÅ¡Ä·Ä«rÄs no vÄ“l divdesmitÄ gadsimta sÄkumÄ kalÄ“ju darbnÄ«cÄs izmantotajÄm.---------------------------------------------- ------------------------------------------ Ja arheologu atradumos nesastopam kÄdu no Å¡odien zinÄmajiem rotkaļu maiglÄ«Å¡u vai knaiblÄ«Å¡u veidiem, tad atliek ieskatÄ«ties oriÄ£inÄlo rotu klÄstÄ. Ja atradumos nav minÄ“to rÄ«ku, piemÄ“ram, ar konusÄ veidotiem smailiem galiem, tad tajos mums ir zinÄms dubultcilpas važturis piekariņu puÅ¡Ä·a saturÄ“Å¡anai. TÄ veidoÅ¡anÄ no paresnas stieples jÄizdara pieci locÄ«jumi, kurus var veikt tikai ar konusu galu maiglÄ«tÄ“m. TordÄ“tÄs pakavsaktas galu atrotÄ«Å¡anai vajadzÄ“ja pÄris vidÄ“ja izmÄ“ra maiglÄ«Å¡u ar gludiem žokļiem. DarbarÄ«kam vajadzÄ“ja bÅ«t pietiekoÅ¡i izturÄ«gam, lai tas nedeformÄ“tos saktas galu tÄ«Å¡anai pieliktÄ spÄ“ka rezultÄtÄ. Važiņu posmu savienojumi nevarÄ“tu bÅ«t aizspiesti ne ar ko citu, kÄ smalku gludžokļu maiglÄ«Å¡u palÄ«dzÄ«bu. Ar masÄ«vÄku rÄ«ku vienkÄrÅ¡i nebÅ«tu iespÄ“jams posmiņus saturÄ“t. Važiņas posma izmÄ“rs nosaka maiglÄ«Å¡u galu izmÄ“rus.--------------------------------------------------- ----------------------------------- KopÅ¡ senseniem laikiem lÄ«dz pat mÅ«su dienÄm stieples pÄrdalÄ«Å¡anai lieto knaibles. Tas ir darbarÄ«ks ar uzasinÄtiem žokļiem un to izmanto gadÄ«jumos, kurus paredz jau pats instrumenta nosaukums.-------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ---------------------------------
